Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) pētījumā lēsts, ka mikroplastmasa veido no 15% līdz 31% no visa okeāna plastmasas piesārņojuma. Proti, lielākā daļa mikroplastmasas okeānos ir sekundāra, un tā rodas, sadaloties lielākiem priekšmetiem, piemēram, plastmasas pudelēm un zvejas tīkliem.

Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) pētījumā lēsts, ka mikroplastmasa veido no 15% līdz 31% no visa okeāna plastmasas piesārņojuma. Proti, lielākā daļa mikroplastmasas okeānos ir sekundāra, un tā rodas, sadaloties lielākiem priekšmetiem, piemēram, plastmasas pudelēm un zvejas tīkliem.

Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) pētījumā lēsts, ka mikroplastmasa veido no 15% līdz 31% no visa okeāna plastmasas piesārņojuma. Proti, lielākā daļa mikroplastmasas okeānos ir sekundāra, un tā rodas, sadaloties lielākiem priekšmetiem, piemēram, plastmasas pudelēm un zvejas tīkliem.